Kapacitatīvs induktīvais sensors

A: 1>Pirmkārt, apskatiet fizisko izskatu: vai ir kādas acīmredzamas bojājuma pazīmes?

Pārbaudiet korpusu un sensora virsmu: ja korpuss ir salauzts, sensora virsmai (gredzenveida daļai) ir nopietni skrāpējumi, deformācija vai korozija, tas var izraisīt iekšējās ķēdes bojājumus vai pēkšņu sensora jutības samazināšanos. Šāda veida fiziski bojājumi bieži tieši ietekmē sensora darbību. Pārbaudiet vadu pieslēgvietu: vai terminālis ir vaļīgs, oksidēts vai ablēts? Ja pieslēgvietas kontakts ir slikts vai iekšējā ķēde ir izdegusi, sensors nevarēs piegādāt strāvas vai izvades signālus. Šobrīd, pat ja sensora galvenie komponenti ir neskarti, tas izskatīsies "bojāts".

2>Testa signāla izvade: vai tas var darboties normāli, kad tas ir ieslēgts?

Šis ir galvenais solis, lai noteiktu, vai sensors ir bojāts. Jums ir jāsagatavo multimetrs vai osciloskops un jāveic šāda procedūra:

1 Pareiza strāvas padeve: parasta situācija: sensora indikators (ja tāds ir) iedegas normāli (piemēram, sarkans/zaļš). Neparasta situācija: indikators neiedegas pēc strāvas ieslēgšanas un apstiprina, ka strāvas padeves spriegums un polaritāte ir pareiza (izņemot vadu kļūdas)

2. Ja nav noteikšanas objekta: Normāla situācija: izejas signāls ir stabils (piemēram, NPN tipa izvada augstu līmeni, PNP tipa izvadi zemā līmenī, atkarībā no modeļa). Nenormāla situācija: signāls bieži lec, ja nav objekta vai izvade ir pretēja teorētiskajai vērtībai

3 Tuvojoties noteikšanas objektam: Parasta situācija: signāls pārslēdzas (piemēram, NPN tips no augsta līmeņa uz zemu), un indikatora gaismas stāvoklis mainās (piemēram, no gaismas uz izslēgtu vai otrādi) Nenormāla situācija: signāls nemainās, kad objekts tuvojas, vai nav reakcijas, ja attālums ir tālu ārpus nominālā noteikšanas diapazona.

4 Pēc attālināšanās no noteikšanas objekta: Normāla situācija: signāls atgriežas sākotnējā stāvoklī. Nenormāla situācija: signālu nevar atiestatīt, un tas vienmēr paliek aktivizētā stāvoklī

3>Novērsiet ārējos traucējumus: vai novirzi izraisa vide vai instalācija?

Dažreiz sensora "anomālija" nav bojājums, bet gan ārējie faktori traucējumi, kas ir jānovērš pa vienam:

1>Vides faktori: vai apkārt ir spēcīgi elektromagnētiskie lauki (piemēram, motori, invertori) un daudz putekļu/ūdens tvaiku? Tie var traucēt kapacitatīvo lauku un radīt nestabilus signālus. Sensoru testēšanai var īslaicīgi pārvietot uz atvērtu,{1}}netraucējošu vidi. Ja tas atgriežas normālā stāvoklī, sensors nav bojāts.

2>Uzstādīšanas problēma: vai tā ir uzstādīta tuvu metāla virsmai? Gredzena kapacitatīvie sensori ir jutīgi pret metāla kronšteiniem un var tikt iedarbināti kļūdas dēļ. Ja pēc uzstādīšanas pozīcijas regulēšanas tas ir normāli, tas nozīmē, ka sensors ir neskarts.

3>Problēmas ar mērīto objektu: ja tiek atklāts nemetālisks objekts, vai tā dielektriskā konstante ir pārāk zema (piemēram, sausa koksne, plastmasas plēve)? Šādi objekti var samazināt noteikšanas attālumu, un tos var viegli sajaukt ar sensora bojājumiem. Testēšanai nomainiet ar objektiem ar augstu dielektrisko konstanti (piemēram, šķidrumiem, mitriem materiāliem). Ja to var iedarbināt normāli, sensors ir kārtībā.

4>Aizstāšanas pārbaude:Salīdziniet ar jaunu sensoru pārbaudei. Ja iepriekš minētās darbības joprojām nevar noteikt, vistiešākā metode ir: Sagatavojiet tāda paša modeļa gredzenveida kapacitatīvo induktīvo sensoru, kas, kā zināms, ir neskarts. Nomainiet iespējamo bojāto sensoru tādos pašos barošanas avota, vadu un vides apstākļos. Ja jaunais sensors darbojas normāli, bet oriģinālais sensors joprojām darbojas neparasti, var konstatēt, ka oriģinālais sensors ir bojāts.